Bordo vīnogulāju audzētāji plāno nopļaut gandrīz 23 500 hektāru vīnogulāju - un viņi ir sajūsmā. Pēc deviņus mēnešus ilgušām sarunām ar vietējās, reģionālās un valsts valdības pārstāvjiem 1. martā Bordo Vīna padome (CIVB) panāca vienošanos ar Francijas lauksaimniecības un pārtikas apgādes ministru Marku Fesno (Marc Fesneau) par finansējumu vīnogulāju izciršanai. Šie vīnogulāju izrakšanas pasākumi ļaus grūtībās nonākušajiem audzētājiem atrast jaunu zemes izmantošanas veidu un, cerams, izbeigs mūžīgo lēto Bordo vīnu pārpalikumu.
Viņi vēlas izvilkt savus vīnogulājus?
Jā, jo Bordo ne tikai ražo vienus no pasaules labākajiem vīniem, bet arī okeānu vērtīgu pudeļu. Gados pēc Otrā pasaules kara pieaugušais francūzis vidēji gadā izdzēra 150 litrus vīna, galvenokārt sarkanā galda vīna. Mūsdienās viņi patērē 40 litrus jeb četrarpus kastes vīna gadā. Pēdējo piecu gadu laikā Bordo pārdod tikai 440 miljonus pudelīšu no vidēji 480 miljoniem pudelīšu vīna gadā. Katru gadu veidojas vīna pārpalikums, un audzētāji arvien vairāk ieslīgst parādos.
Audzētāji lūdza naudu, lai palīdzētu novākt vīnogulājus, taču kopš 2008. gada Eiropas Savienības tiesību akti aizliedz izmantot valsts finansējumu, lai izņemtu lauksaimniecības zemi no ražošanas. Pēdējos mēnešos protestus ir rīkojuši vīnogulāju audzētāji, kuri bieži vien strādā par mazāku nekā minimālo algu un kuriem ir maz vai nav nekādu pensijas uzkrājumu.
Februārī Francijas valdība apstiprināja finansējumu vīna pārpalikuma ārkārtas destilācijai rūpnieciskajā spirtā. Tomēr vīnogu audzētāji sūdzējās, ka tas ir pagaidu risinājums, kas piemērots tikai tiem vīndariem, kuri cieš no īslaicīga pieprasījuma krituma pandēmijas vai dzīves dārdzības krīzes dēļ un kuri nevēlas iznīcināt savus vīnogulājus.
Valodas jautājums
Paziņojot par 1. marta vienošanos, Fesno sacīja: "Es izsaku atzinību par pēdējo mēnešu laikā veiktajām konsultācijām ar Žirondas vīna nozari un reģionu, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus nozares krīzei un risinātu fitosanitāros jautājumus, kas saistīti ar nozari šajā teritorijā."
Risinājuma atslēgas vārds bija "fitosanitārais". Lai gan ES tiesību akti aizliedz finansēt vīnogulāju likvidēšanu, ja tam ir ekonomisks raksturs, tiesību aktos ir atļauts finansēt vīnogulāju izrakšanu, ja vīnogulājiem ir augu veselības problēmas. Tā kā audzētājiem draud bankrots, Bordo varēja nonākt pie tūkstošiem hektāru pamestu vīna dārzu. "Mēs esam nonākuši situācijā, kad, ja vīnogulāji netiks kopti un apstrādāti, parādīsies slimības, kas izplatīsies uz blakus esošajiem vīnogulājiem," sacīja CIVB pārstāvis Kristofs Šato (Christophe Chateau). Līdztekus kaitēkļiem novārtā atstātajos vīna dārzos plaukst arī tādas slimības kā postošais flavescence dorée un sarkano lapu vīruss.
Kas ir iekļauts darījumā?
Šajā jaunajā paketē Bordo audzētāji, kuriem tas ir nepieciešams, varēs saņemt līdz 38 miljoniem eiro no valdības un 19 miljoniem eiro no CIVB. Nouvelle-Aquitaine reģions ir piešķīris papildu 10 miljonus eiro pārejai uz citām kultūrām. CIVB jau ir uzsācis projektu ar mežsaimniecības organizāciju Alliance Forêt Bois, lai apmežotu vairāk nekā 4500 hektāru pamestu vīnogulāju.
Lai segtu izmaksas, audzētāji saņems vismaz 6000 eiro par hektāru (jeb aptuveni 2400 eiro par akru). Tas ir mazāk nekā sākotnēji pieprasītie 10 000 eiro par hektāru, taču vīnogu audzētāji var saņemt papildu finansējumu, lai pārveidotu savu zemi oglekļa dioksīda uztveršanai, apmežotu vai pārstrukturētu to jaunu kultūru audzēšanai.
Par jauno līgumu ir jābalso CIVB Ģenerālajā asamblejā. Paredzams, ka tas tiks pieņemts bez grūtībām, un tuvāko nedēļu laikā tiks uzsākts pieteikumu iesniegšanas process. "Domāju, ka vīnogulāju izvilkšanas programma sāksies 2023. - 2024. gada ziemā," sacīja Šato. "Tā ir lieliska ziņa."
Esiet lietas kursā par svarīgiem vīna stāstiem, izmantojot Wine Spectator bezmaksas jaunāko ziņu brīdinājumus.
