Bordo lauksaimnieki, kuri cīnās ar grūtībām, nav sajūsmā par valdības priekšlikumiem palīdzēt viņiem krīzes situācijā, kas apdraud viņu dzīvesveidu. Francijas lauksaimniecības ministram ir plāns, kā atbrīvoties no liekiem vīna krājumiem visā valstī, taču bez lielākām pārmaiņām lauksaimnieki turpinās saskarties ar finansiālu sabrukumu.
Krīzes avots ir Bordo, kas radīts iepriekšējam laikmetam. Gados pēc Otrā pasaules kara pieaugušais francūzis vidēji gadā izdzēra 150 litrus vīna, galvenokārt sarkanā galda vīna - tas ir gandrīz 17 pudeles uz cilvēku gadā jeb puse pudeles dienā. Mūsdienās viņi patērē 40 litrus jeb četrarpus kastes gadā. Pēdējo piecu gadu laikā Bordo vidējais gada ražas apjoms ir bijis aptuveni 480 miljoni pudelīšu, bet pārdod tikai 440 miljonus. Katru gadu veidojas vīna pārpalikums, un audzētāji arvien vairāk grimst parādos.
Pēc kavēšanās un vairākiem vīnogu audzētāju protestiem Francijas lauksaimniecības ministrs Marks Fesno nesen tikās ar Bordo vīna nozares pārstāvjiem. Neapmierinātie vīnkopji tikšanos gaidīja ilgi, taču galu galā tā nesniedza neko daudz.
Fesno piedāvāja tikai vienu konkrētu koncesiju - 160 miljonus eiro finansējuma nevajadzīga vīna destilācijai rūpnieciskā spirtā. Šo summu saņemtu visi Francijas vīnkopji, kuriem ir vīna pārpalikumi, ne tikai Bordēlijas vīnkopji.
Francijas valdība jau iepriekš ir ķērusies pie ārkārtas destilācijas - pēdējo reizi 2020. gadā pandēmijas laikā, kad pieprasījums sabruka un krājumi uzkrājās, - taču neviens neuzskata, ka šis plāns atrisina lielāku problēmu.
"Šis pasākums īstermiņā palīdzēs mums iztukšot pagrabus, bet ilgtermiņā neļaus atjaunot līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu," sacīja AOC Bordeaux un Bordeaux Superieur sindikāta prezidents Stefans Gabārs. "Mums arī jāsamazina ražošanas potenciāls. Ja 2023. gada raža būs normāla, bez iznākšanas mēs atkārtosim to pašu nelīdzsvarotību. Destilācija 2020. gadā bija attīrījusi mūsu liekos krājumus, bet tie tika papildināti 2 gadu laikā, neraugoties uz nelielo ražu."
CIVB ir aicinājusi audzētājiem izmaksāt vienreizēju maksājumu 10 000 eiro par hektāru, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar lieko vīnogulāju izaršanu. Organizācija lēš, ka ir jāizar 10 000 hektāru, lai likvidētu lieko produkciju. Darbības kopējās izmaksas būtu 100 miljoni euro, kas ir mazāk nekā 160 miljoni euro, ko valsts piedāvāja nevēlamā vīna destilācijai. CIVB uzskata, ka, subsidējot vīnogulāju likvidēšanu, visu problēmu varētu atrisināt 18 mēnešu laikā. CIVB arī veiktu iemaksas fondā.
Tomēr ES noteikumi neļauj dalībvalstīm subsidēt lauksaimniecības zemes izņemšanu no ražošanas. "Ir divi risinājumi: vai nu mums izdosies pietiekami ātri mainīt noteikumus, vai arī mēs atradīsim citu veidu," sacīja Žans Samuels Einārs (Jean-Samuel Eynard), vīnkopis un lauksaimnieku apvienības FDSEA Žirondas nodaļas priekšsēdētājs.
Bordo zemāko pakāpienu audzētāji arvien izmisīgāk meklē risinājumu. Žirondas Lauksaimniecības palāta publicēja skaitļus, kas liecina, ka 1320 vīndari ir nonākuši nopietnās finansiālās grūtībās. Vairāk nekā ceturtā daļa no viņiem vēlas iznīdēt vismaz daļu no saviem vīnogulājiem. Vairāk nekā trešdaļa strādā ar zaudējumiem.
Šomēnes notiks valsts mēroga lauksaimniecības izstāde, un sagaidāms, ka Fesno nāks klajā ar paziņojumu, kurā būs vairāk ideju. Viena no tām ir doma, ka valdība atvieglos aizdevumu atmaksu ar elastīgākiem nosacījumiem. Taču vīnkopji joprojām koncentrējas uz nevēlamo vīnogulāju izaršanu. Viņi cer, ka Fesneau paziņos par izmaiņām regulējumā, kas to ļaus.
Esiet lietas kursā par svarīgiem vīna stāstiem, izmantojot Wine Spectator bezmaksas jaunāko ziņu brīdinājumus.
